Ēkas

Muižas ansambļa galvenā dominante ir 1860. gadā pabeigtā Bīriņu pils ēka, kas tapusi pēc Rīgas arhitekta F.V. Hesa, Rīgas Biržas arhitekta H.Boses skolnieka, projekta. Tās arhitektoniskais risinājums attiecināms uz neogotiku. Ēkai bija bagātīgs dekors – skulptūras, ciļņi, kas zuduši pirmā Pasaules kara laikā. Pils cēlāji ir Augusts fon Pistohlkorss ar sievu Emīliju (Herderu) un savās atmiņās raksta: “…es un mana Emīlija ar lielu mīlestību ķērāmies pie darba. Visi mani spēki bija virzīti uz to, lai radītu savai Tēvzemei ko paliekošu un skaistu. Mana māja bija mana pasaule…” Augusts fon Pistolkorss.

Ūdensdzirnavu D sienā ir iemūrēta plāksne: “1850 erbaut Alex von Pistolkorss”. Dzirnavu vecais gaņģu gals ir atvērts no maija līdz oktobrim kā vasaras kafejnīca, kurai bēniņos izvietojies seno lietu muzejs. Ekspozīciju papildina Alfrēda Andrusa radioaparātu kolekcija. Apakšstāvā ierīkota sauna, kur iespējams pērties ar slotiņām, un vēlāk atdzesēties turpat tuvumā esošajā peldvietā. Blakus ūdensdzirnavām saglabājusies senā zemā kūts, kurā tagad tiek uzglabātas saimniecības lietas, bet aizmugurē tai, var pamēģināt malkas sagatavošanas prasmes, kā sendienās.

Krievijas ķeizars Aleksandrs I bija iecēlis grāfu L. A. Mellinu par muižniecības pārstāvi regulēšanas komisijā, kura piemēroja 1804. gadā izdotos zemnieku likumus dzimtbūšanas atcelšanai. Grāfs komisijas sēdekli no Rīgas pārcēla uz Kolceni  (Bīriņiem), lai izvairītos no reformu pretinieku jandāliņiem, uz īpaši šim nolūkam 1805. gadā celtu namu. Vēlāk, Pistolkorsu ģimenes saimniekošanas laikā, te tika ierīkota skoliņa – bērnudārzs Bīriņu bērniem, tāpēc tautā ēku dēvēja par “bērnudārziņu”. Padomju sanatorijas laikā Komisijas namā atradās ūdens procedūru telpas, bet mūsdienās – administrācijas darba telpas.

Tornī pirmajā stāvā zem stikla grīdas redzama vecā mūrētā aka, kā arī apskatāms Ūdenstorņa modelis, kas rāda, kā ūdens no akas pārvietojas pa caurulēm. Ūdenstorņa otrajā stāvā ir meditatīva ūdens skaņas un gaismas telpa, trešajā stāvā – vēstures apraksts, bet ceturtajā stāvā mēs nonākam bijušajā …

Konkrētā ēka ir nodēvēta par Dārzniekmāju, lai saglabātu piemiņu par izveicīgo un ilggadīgo muižas dārznieku 20.gs. sākumā Pfideriku (vēlāk Tidriku), kurš uz katriem Ziemassvētkiem izplaucēja balto ceriņu ziedus. Šodien te atrodas viesnīcas istabas un vienā no tām izvietota vēstures ekspozīcija par Pfideriku.

Blakus Pils ēkai saglabājusies arī baltā Muižkunga māja, kurā muižas laikā dzīvoja saimniecības uzraugs. Ēka celta jau grāfa Mellina laikā pašā 19.gs sākumā, par ko liecina Epitāfija verandā uz sienas. Te šodien saimnieko dārznieki, tāpēc bez iepriekšēja pieteikuma ēka apskatāma no ārpuses.